Parastā liturģiskā laika XV. svētdiena

Mēs zinām, kas ir sēšana, mēs arī vairāk vai mazāk zinām, kur sēt, lai iegūtu rezultātu. Pārējais ir atkarīgs no laika apstākļiem vai no tā, vai putni neizknābās graudus. Ir vērts sev uzdot jautājumu: kāda veida augsne es esmu, uz kuras nokrīt grauds?
Mēs bieži dzīvojam ar ilūzijām, kas ne pie kā nenoved. Mums šķiet, ka ir kaut kas, ka kaut kas ir pateikts, ka kāds ir kaut ko apsolījis, un tas tiešām ir tikai izdomājums. Tas pats attiecas uz garīgo dzīvi un Dieva vārda pieņemšanu. Jūs bieži dzirdat: es neesmu ticīgs, man vienalga; vai: Es esmu tikai kristīts, nekas vairāk. Vai tā nav ilūzija? Galu galā Dievs dod mums ne tikai Savu vārdu, bet arī sauli, lietu un vēju. Neviens no cilvēkiem neteiks, ka viņam nav vajadzīga saule vai ūdens. Visi to izmanto. Tādā pašā veidā Dieva vārds ir adresēts visiem.
Vēl viena ilūzija ir tāda, ka Dieva vārds ir neefektīvs. Atbilde ir atrodama pirmajā lasījumā, kur pats Dievs to sniedz: “Kā lietus un sniegs nonāk no debesīm un tur vairs neatgriežas, bet aplaista un atveldzē zemi,(…) tāds būs arī mans Vārds, kas izies no manas mutes, – tas neatgriezīsies pie Manis tukšā, bet izdarīs visu, ko vien esmu gribējis, un paveiks to, kā dēļ esmu to sūtījis.” Šis Dieva vārds ir brīnišķīgs, jo attiecas uz cilvēku, viņa dzimšanu un viņa pilnvērtīgas attīstības iespējām.
Atvērsimies Dieva labestībai. Pieņemsim Dieva vārdu ar atvērtu un godīgu sirdi, jo Dieva vārda augļi cilvēkā var būt brīnišķīgi. Lūgsim, lai Dieva vārda augļi  būtu mūsos tādi, kādus tos ir paredzējis Dievs.

T. Staņislavs Praciaks OCD