Parastā liturģiskā laika XVIII. svētdiena

“Jūs ne tā esat mācījušies no Kristus ” (Ef 4, 20). Būt ticīgam nozīmē mācīties no Kristus atkal un atkal no jauna. Tātad, vai es mācos no Kristus un kā es Viņu iepazīstu? Vai tas man sniedz gandarījumu un maina mani? Vai es zinu, ka mācīšanās no Viņa nebalstās uz zināšanu iegūšanu par Viņu grāmatās – lai gan tas, īpaši mācīšanās sākumposmā, ir nepieciešams -, bet gan Viņa Vārda īstenošanu dzīvē. Tātad, vai es pieņemu katru vārdu, kas nāk no Dieva mutes? Vai es ļauju tam mani vadīt, parādot vienlaicīgi gan to, kas Dievam nepatīk manī un prasa pārmaiņas, gan to, kas ir labs, par ko man vajag pateikties Viņam un ko attīstīt tālāk? Vai tas viss nosaka manas lūgšanas dziļumu? Vai es esmu pārgājis no vārdu izteikšanas un iemācījies vairāk klausīties, absorbēt un izgaršot Dieva Vārdu? Vai tas mani pārveido, piesātina un liek man savu dzīvi pilnīgi pārvērtēt?
Mēs reiz tikām nokristīti. Mēs esam nonākuši no kritušās dabas līdz pestīšanas realitātei. Mēs esam aicināti uz pastāvīgu sadarbību ar žēlastību. Svētais Pāvils mums šodien atgādina: tev  jāatmet vecais, agrākā dzīvesveida cilvēks, kas ir pakļauts samaitāšanai savas maldīgās iekāres dēļ, un jāietērpjas jaunā cilvēkā, kas ir radīts pēc Dieva līdzības taisnībā un patiesā svētumā (sal. Ef 4, 22-24). Šādi mācīties no Kristus nozīmē būt kopā ar Viņu katru dienu, pielaist Viņu pie katra nodoma, izvēles un lēmuma. Un priecāties, ka es izvēlos un izlemju kopā ar Viņu, jo tad es noteikti izdarīšu pareizi.
Un tomēr man ir bīstams pretinieks, kurš pastāvīgi cenšas mani pievilt un maldināt. Cik daudz melīgu vēlmju, uz kurām sātans atskaņo savas melodijas, cenšoties manī noturēt veco cilvēku, vēloties mani sabojāt, ieļaunot, padarīt seklu, lai es sevi nenodarbinātu ar Dievu vai nepaklausītu Kristum un nekad nepiedzīvotu prieku nobriest īstā mīlestībā.
Kungs Jēzus katram cilvēkam saka: “Tas ir Dieva darbs, ka jūs ticētu Tam, kuru Viņš ir sūtījis” (Jņ 6, 29). Man ir dažādi plāni un mērķi, bet ir arī Dieva plāns. Runa ir par to, lai es ticētu Jēzum, Dievam – cilvēkam, kurš ir labākais speciālists manā dzīvē ne tikai kādā konkrētā jomā, bet gan visās. Vai es vēlos īstenot Viņa plānu? Vai es izmantoju nepieciešamos un nenovērtējamos resursus, ko Viņš man piešķir, to īstenojot?

T. Staņislavs Praciaks OCD